Ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas, Gada pārskats — Vikipēdija

Informācijas iesniegšanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē

Tā veido identitātes, ataino vērtības un var veicināt Eiropas integrāciju, sniedzot ieguldījumu mūsu kopīgajā Eiropas identitātē. Šī nozare veicina izaugsmi un nodarbinātību Eiropā un ir inovācijas dzinējspēks.

  • Juridiskās personas darbības ar kriptovalūtām Vai darījumi ar kriptovalūtu jāuzrāda uzņēmuma grāmatvedībā?
  • Alefmarket binārās opcijas
  • Kurā vietnē jūs varat nopelnīt naudu video
  • Semināra izdales materiāli Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai Lai palīdzētu pārvarēt Covid infekcijas trešo izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem noteiktās, krīzes skartās nozarēs par

Audiovizuālā nozare ir arī ievērības cienīga ar to, ka tiek vairāk reglamentēta nekā citas radošās nozares un ir ļoti atkarīga no publiskā finansējuma[1].

Eiropas kino industrija ir daudzveidīga un radoša. Tās kinematogrāfijas mantojums tiek slavēts visā pasaulē un ir iedvesmojis vairākas režisoru paaudzes viņu darbu radīšanā[2].

ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas

Lai gan Eiropai padodas visdažādāko pilnmetrāžas filmu ražošana, tomēr vairums Eiropas filmu nesasniedz visu potenciālo skatītāju loku Eiropā un vēl jo mazāk pasaules tirgū. Lielākoties filmas paliek vietējos tirgos, bet pat tur daļa filmu nekad nenonāk uz kino ekrāniem vai neiekaro citus izplatīšanas kanālus.

ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas

Tā ir neizmantota iespēja popularizēt Eiropas kultūras visā pasaulē, uzlabot konkurētspēju un novērst pašreizējo ārējās tirdzniecības deficītu ar trešām valstīm, it īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Digitālā revolūcija dāvā plašākas iespējas un elastīgumu izplatīšanā, un tai ir būtiska ietekme uz skatītāju uzvedību.

Kolonnā "Ieņēmumi" informāciju norāda par attiecīgo pusgadu. Kolonnā "Lietotāju skaits" informāciju norāda par rādītājiem kalendārā gada

Tādēļ ir būtiski pielāgoties digitālajam laikmetam un izmantot tā iespējas, lai saglabātu pašreizējo auditoriju un sasniegtu jaunu, kā arī sasaistītu kultūru daudzveidību ar konkurētspēju. Ar to saistītas arī problēmas: gan nozarei, izmēģinot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un auditorijas piesaistīšanas stratēģijas, gan sabiedriskajai politikai reģionu, valstu un Eiropas līmenī. Būtiska nozīme ir sadarbības politikai, kas sniedzas pāri valsts robežām, un strukturētam dialogam ar nozari Eiropas līmenī.

Šis paziņojums ir iekļauts stratēģiskajā satvarā, kas sniegts Komisijas paziņojumā kā nopelnīt bitkoinu mēnesī kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai ES"[3] un ir saskaņā ar Digitālo programmu Eiropai[4].

Paziņojums sniedz aktuālu pārskatu par nesenajiem notikumiem kinematogrāfijas nozarē un apzina pašreizējās problēmas sabiedriskajā politikā, kas atstāj sekas uz filmu nozari. Tas arī norāda, kādi pastāvošie ES instrumenti varētu sekmēt pielāgošanos procesu saistībā ar šīm problēmām. Visās aptvertajās jomās paziņojuma mērķis ir uzlabot papildināmību starp dalībvalstu un Savienības politiku.

Juridiskās personas darbības ar kriptovalūtām

Tas mudina ievērot vienotas vadlīnijas, lai labāk izmantotu esošās iespējas un risinātu problēmas saistībā ar pāreju uz digitalizāciju. Vienlaikus vajadzētu ņemt vērā kultūru un valodu daudzveidību un valstu audiovizuālo situāciju dažādību, turklāt tiek uzsvērta kopīgu pūļu nepieciešamība, lai stiprinātu vispārējo efektivitāti pastāvošajiem finansēšanas rīkiem, kas paredzēti Eiropas kino nozares konkurētspējai un daudzveidībai. Pašreizējā situācija Eiropas kino nozarē 1.

Segto obligāciju likuma Vispārīgais jautājums 1.

Filmu ražošana un skatītāji: vai idejas, kurās varat nopelnīt naudu palielinās? Eiropas kino nozarē pastāv acīmredzams līdzsvara trūkums starp ražošanu no vienas puses un izplatīšanu un patēriņu no otras puses, t. Eiropas ražojumu ir ievērojami vairāk nekā ASV un Kanādas ražojumu[5], taču Eiropas filmas tiek izplatītas mazākā mērogā, un citu valstu tirgos, tostarp ES robežās, tām ir grūti sasniegt plašāku auditoriju.

Panākumi nav izmērāmi ar tirgus daļu un kases ieņēmumiem vien. Tomēr šīs filmas var veiksmīgi sasniegt mērķauditoriju, kļūstot par kultūru daudzveidības nozīmīgu sastāvdaļu. No ekonomikas viedokļa raugoties, filmas relatīvos panākumus ir jāapsver arī rentabilitātes ziņā, t. Tomēr ievērojams skaits ES ražoto filmu uz kinoekrāniem nonāk visai ierobežoti vai pat nenonāk vispār, it īpaši ārpus iekšējā tirgus.

Turklāt šķiet, ka tām neizdodas sasniegt plašāku publiku arī ar citiem izplatīšanas veidiem. Situācija un ar to saistītie rādītāji var atšķirties atkarībā no izplatīšanas veida kino, televīzija, DVD, VoD[7], utt. Kases ieņēmumu ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas kino apmeklētāju skaita ziņā Eiropas filmas ievērojami atpaliek no ASV ražojumiem.

Vietnes ātruma interpretēšana

Zināms, ka Iepriekš aprakstītā Eiropas filmu situācija kinoteātros atspoguļojas arī citās filmu skatīšanās platformās. Televīzija joprojām ir visizplatītākā filmu skatīšanās platforma.

ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas

DVD popularitāte samazinās, turpretī pieprasījumvideo ir relatīvi jauns izplatīšanas veids, kam paredzama ievērojama izaugsme turpmākajos gados[14]Atšķirībā no DVD, uz pieprasījumvideo attiecas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva un tās noteikumi, kuru mērķis ir popularizēt Eiropas darbus. Daudzi pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēji piedāvā savus pakalpojumus tikai vienā reģionālā tirgū un izmanto savu zīmolu tikai tur; vien nedaudzi pakalpojumu sniedzēji piedāvā savus pakalpojumus ar vienu un to pašu zīmolu visā pasaulē.

Lai gan teorētiski pieprasījumvideo dāvā neierobežotas izplatīšanas iespējas pretstatā citiem realizācijas kanāliemir maz datu par Eiropas filmu pieejamību un tirgus daļu pieprasījumvideo platformās. Pirmie pētījumi liecina, ka lielākā daļa ieņēmumu, kas gūti no pieprasījumvideo ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas, līdzīgi kā DVD tirgū[16], nāk no filmām, kas nav ražotas Eiropā.

Kas attiecas ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas Eiropas filmu klātbūtni, pieejamie dati liecina, ka pasaules līmeņa tirgus dalībnieks ar klātbūtni 26 ES valstīs galvenajos valsts veikalos piedāvā vairāk ES kases grāvēju un Eiropas Kino balvu pasniegšanas ceremonijas uzvarētāju nekā vietējie pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēji[17]. Ņemot vērā šos apsvērumus, ir iespējams palielināt Eiropas filmu izplatīšanu gan Eiropā, gan ārpus tās visos izplatīšanas kanālos.

  1. Stratēģija binārās opcijās 60 sekundes video
  2. Vietnes ātruma interpretēšana - Analytics Palīdzība
  3. Gada pārskata mērķis, uzdevumi un auditorija[ labot šo sadaļu labot pirmkodu ] Gada pārskats ir atskaites veids.
  4. Cilvēki pelna naudu video
  5. Plus optona binārās opcijas
  6. Covid | Valsts ieņēmumu dienests

Skatītāji, kuri filmas skatās mājās vai mobilajās ierīcēs, tādējādi veido nozīmīgu tirgu, īpaši tādēļ, ka lietotāji aizvien lielākā mērā sagaida, ka saturu iespējams noskatīties jebkurā laikā, jebkurā vietā un ar jebkuru ierīci. Pētījums tomēr atzīst, ka tiek izmantots arī nelegāls saturs, un ka daļa publikas aizvien biežāk vēlas ne tikai skatīties, bet arī mijiedarboties ar saturu un piedalīties tā tapšanā vai programmēšanā, piemēram, izmantojot lietojumprogrammas vai sociālos medijus.

Attiecībā uz plašsaziņas līdzekļos pavadīto laiku, televīzija joprojām ir visvairāk izmantotais medijs audiovizuāla satura atspoguļošanā, kura skatīšanās laiki joprojām ir apmēram četras stundas diennaktī visā ES[24]. Šie skaitļi ir kopumā stabili visā ES un dažkārt samazinās attiecībā uz lineāra satura skatīšanos jaunāko paaudžu vidū.

ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas

Eiropas kino nozares strukturālās nepilnības potenciālo auditoriju sasniegšanā Eiropas Savienībā un pasaulē Audiovizuālās nozares stāvoklis dalībvalstīs krasi atšķiras. Katrā valstī atšķiras ne tikai nozares lielums, ražošanas apmēri un lingvistiskā vide, bet arī filmu finansēšanas veidi, valsts filmu fondu apjoms un struktūra, raidorganizāciju vai citu ieinteresēto pušu ietekme uz finansēšanas sistēmu, kā arī valstu un reģionu filmu politikas stratēģijas.

Tā kā katra filma ir unikāls prototips, jebkurš mēģinājums modelēt panākumu faktorus saistīts ar pārmērīgas vienkāršošanas risku. Tomēr ir skaidrs, ka dažām strukturālām nepilnībām ir būtiska ietekme uz Eiropas filmu spēju sasniegt potenciālo auditoriju gan savā valstī, gan ārzemēs.

ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas

Tie saskaras ar aizvien pieaugošām grūtībām noorganizēt lielus budžetus, un lielākoties tie atkarīgi no publiskā finansējuma. Vidējais ražošanas budžeta lielums dalībvalstīs krasi atšķiras. Apvienotajā Karalistē tas sasniedz 10,9 miljonus euro, Vācijā un Francijā aptuveni 5 miljonus euro un Zviedrijā 2,6 miljonus euro. Attiecībā uz lielākajās ASV kinostudijās ražotajām filmām, jaunākie pieejamie dati liecina, ka Ņemot vērā ar filmu ražošanu saistītās augstās izmaksas, ekonomiskās dzīvotspējas uzturēšanai joprojām ir nepieciešami lieli ieņēmumi, it īpaši kases ieņēmumi.

ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas

Kaut arī daļa Eiropas filmu — ar mazākiem budžetiem — varētu sasniegt peļņas slieksni pat ar samērā nelielu kino apmeklētāju skaitu, ierobežotie pieejamie dati liecina, ka lielākā daļa Eiropas filmu nav rentablas un neatpelna ieguldījumus[29].

Tas apgrūtina Eiropas uzņēmumu iespējas sasniegt lielāku stabilitāti, atteikties no viena projekta pieejas un piedzīvot izaugsmi.

Sarežģīto filmu ražošanas finansēšanas sistēmu satricina digitālo tehnoloģiju izraisītās pārmaiņas izplatīšanā un patēriņā. Televīzijas uzņēmējdarbības ieņēmumus varētu ietekmēt televīzijas kanālu savairošanās un auditorijas sadrumstalošanās; lai gan tiešsaistes ieņēmumi dinamiski pieaug, pagaidām tie vēl neatlīdzina DVD ieņēmumu zaudējumus[30].

Turklāt no statistikas noprotams, ka gan televīzijas, gan pieprasījumvideo skatītāji ir sevišķi iecienījuši televīzijas seriālus, tostarp Eiropas ražojumus, un tie sasniedz augstus skatīšanās rādītājus[31].

52014DC0272

Filmu izplatīšana kinoteātros saskaras ar izmaksām, ko izraisa kinoteātru digitalizācija un izmaiņas auditorijas uzvedībā. Jauniem tirgus dalībniekiem piemēram, pieprasījumvideo platformām, telekomunikāciju operatoriem ir aizvien lielāka loma izplatīšanā, taču pagaidām tie vēl nav nozīmīgi dalībnieki filmu ražošanā vai finansēšanā.

Vispārīgi izsakoties, kino nozarē neieplūst pienācīgs finansējums starptautiskas tematikas projektiem vai starptautiski interesantiem ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas ne no valsts subsīdijām, ne investoriem tradicionālajā vērtības veidošanas ķēdē, ne jaunajiem investoriem.

Ievērojama finansējuma daļa bieži nāk no publiskajām valsts vai reģionu subsīdijām, lai atbalstītu projektus, kas akcentē valsts vai reģionālos jautājumus. Ieņēmumi no interneta pārskatu izplatīšanas niecīga daļa publiskā finansējuma nāk no pārvalstiskiem fondiem piemēram, Līdz ar to projekti cenšas orientēties uz vietējo auditoriju.

Vairāk saistītu