Papildu ģimenes ienākumu avoti.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Reģistrēties

Kā mājsaimniecības gūst savus ienākumus Oļģerts Krastiņš, LZA akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim" Iepriekšējos rakstos esam samērā plaši parādījuši Latvijas mājsaimniecību ienākumu papildu ģimenes ienākumu avoti tiklab vidēji valstī, kā arī dažādās sociālās teritoriālās, izglītības, tautību, demogrāfiskās, labklājības un citās grupās. Gatavas vietnes naudas pelnīšanai internetā analizējuši, kā šie ienākumi veidojas, pa kādiem ceļiem tie nonāk mājsaimniecībās.

Šajā rakstā parādīsim, kā veidojas mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums. Atgādināsim, ka mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums ir līdzekļi naudā un natūrā, kurus mājsaimniecība saņēmusi pēc nodokļu papildu ģimenes ienākumu avoti citu obligāto maksājumu nokārtošanas un kuri var tikt izmantoti patēriņam, citām vajadzībām un uzkrājumu veidošanai. Tātad mājsaimniecību budžetu pieņemts sastādīt pēc t. Vairumam mājsaimniecību nav tikai viens, bet vairāki ienākuma avoti. Mājsaimniecības sociālekonomisko grupu nosaka pēc galvenā pelnītāja galvenā ienākumu avota.

Datu papildu ģimenes ienākumu avoti Centrālā statistikas pārvalde CSP iedala piecas mājsaimniecību sociālekonomiskās grupas. Turpmāk aplūkosim šo grupu ienākumu veidošanās īpatnības, parādot arī, kā veidojas valsts "vidējās" mājsaimniecības ienākumi skat.

Algoto darbu strādājošo mājsaimniecības Algotu darbu strādājošo mājsaimniecības ir visizplatītākās, t. Šo mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, Ls 67,47 mēnesī, manāmi papildu ģimenes ienākumu avoti atbilstošo visas Latvijas mājsaimniecību vidējo ienākumu - Ls 62, Tātad darbs divās vai pat trijās darbavietās nemaz nav tik izplatīts, kā to nereti domā. Papildu ģimenes ienākumu avoti algota darba samaksas pamatdarbā pieskaitīta arī atvaļinājuma nauda, komandējumu nauda un citi pamatdarba ienākumi.

Pasīvie ienākumu avoti

Pensiju parasti nesaņem galvenais pelnītājs, bet kāds cits citi mājsaimniecības loceklis. Uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības Uzņēmēju un citu pašnodarbināto mājsaimniecības pagaidām Latvijā vēl maz izplatītas. Turpmāk viņu īpatsvars varētu pieaugt, ja tiks veicināta mazo un vidējo uzņēmumu attīstība. Tomēr darba devēju vienmēr būs daudz mazāk nekā darba ņēmēju. Pensiju un acīmredzot arī pensionāru īpatsvars šajā sociālekonomiskajā grupā ir daudz mazāks nekā iepriekšējā.

Seko aktualitātēm

Mazāka nozīme arī sociāliem pabalstiem, ģimenes pabalstiem u. Pēc iepriekšējā spriežot, varētu domāt, ka uzņēmēju ģimenes ir skaitliski mazākas nekā vidēji, taču tā tas nav.

ieņēmumi internetā izņemšana no paypal kā noteikt diagrammas kustību uz bināro opciju

Kā parādīja iepriekšējie pētījumi, šīs grupas ģimenēm ir vairāk bērnu, tās demogrāfiski vitālākas, jo drošākas par savu rītdienu. Uzņēmēju mājsaimniecību ienākumos, tāpat kā citās sociālekonomiskās grupās, diezgan nozīmīgi ir citi pārskaistījumi, kuru sīkāks sastāvs nav izpētīts.

peļņas bināro iespēju stratēģijas binārās opcijas ar minimālo depozītu sarakstu

Uzņēmēju mājsaimniecību ienākumi ir ne vien lielāki nekā citās sociālekonomiskās grupās, bet arī pieaug daudz straujāk. Vienīgi zemnieku mājsaimniecību rīcībā esošais ienākumus šajos divos gados ir samazinājies. Zemnieku mājsaimniecības Šo sociālekonomisko grupu CSP veido īpatnēji. Tai pieskaita ne vien tās zemnieku saimniecības, kuru galveno ienākumu dod lauksaimnieciskā ražošana, bet arī mājsaimniecības, kurās galvenais ienākumu saņēmējs ir pensionārs, ja mājsaimniecības rīcībā ir par 1ha lielāka lauksaimnieciski izmantojamā zeme un kāds darbspējīgs mājsaimniecības loceklis.

Tāda rīcība, par kuras pareizību var izteikt dažādas domas, zemnieku sociālekonomisko grupu padara plašu.

Līdz ar to arī zemnieku mājsaimniecību ienākumi veidojas īpatnēji. Zemnieku mājsaimniecību budžetos lielāka loma ir arī dažādiem sociālās nodrošināšanas pabalstiem, ģimenes valsts pabalstam u. Zemnieku mājsaimniecību ienākumi salīdzinājumā ar citām sociālekonomiskām grupām ir ļoti mazi.

Vēl mazāki ienākumi ir tikai grupā "citas mājsaimniecības" bez kāda regulāra ienākumu avota, kas neļauj tās pieskaitīt kādai konkrētai sociālekonomiskai grupai. Zemnieku mājsaimniecības ir īpatnējas arī sastāva ziņā. Laukos to skaits un īpatsvars varētu būt vēl lielāks, ja daļa mājsaimniecību, kuru galveno ienākumu daļu dod pensija, nebūtu pieskaitīta pie zemnieku sociālenomiskās grupas.

kā nopelnīt naudu no bitkoiniem no nulles atsauksmes par tirgotāju darījumu kopēšanu

Pensionāru ienākumi salīdzinājumā ar citu sociālekonomisko grupu ienākumiem ir vidēji mazi. Tie ir ievērojami mazāki nekā uzņēmēju un algotu darbu strādājošo mājsaimniecību ienākumi, tomēr lielāki nekā zemnieku mājsaimniecību ienākumi skat. Vai bija vajadzība tik neatlaidīgi apkarot strādājošos pensionārus?

Relatīvi maz pensionāru saņem sociālās nodrošināšanas pabalstus, visai mājsaimniecībai adresētos pabalstus u.

Posts navigācija

Līdz ar to par šo grupu pagaidām var pateikt maz. Tā kā pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, šī grupa ir visnabadzīgākā, tās ienākumi ir neregulāri un maz apzināti, tā prasītu atsevišķu izpēti. Jau pēc esošiem datiem var konstatēt, ka šī grupa visplašāk izmanto dažādus gan personai, gan mājsaimniecībai piešķiramus sociālos pabalstus. Ienākumu naudas un naturālā daļa Vienlaikus mājsaimniecību budžetu ienākumu un izdevumu daļā ieskaita pašražotās un pašu patērētās produkcijas vērtību.

Tās galveno daļu dod pārtikas produkti, ko iegūst savā zemnieku vai lauku palīgsaimniecībā. Laukos vēl apmēram ceturto daļu mājsaimniecību budžetu nodrošina naturālā saimniecība.

Gada ienākumu deklarācija

Tomēr naturālai saimniecībai ir tendence sašaurināties. Vērtējot ienākumu pieaugumus, jāpatur prātā patēriņa cenu pieaugums šajā laikposmā. Līdz ar to pilsētnieku reālie ienākumi ir pieauguši, bet laucinieku - samazinājušies.

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums un tā struktūra

Vairāk saistītu