Reālā ienākuma internets

Par to, ka makroekonomika ir stabila, liecina ekonomiskā izaugsme, ko vislabāk raksturo: reālā IKP pieauguma tempi, stabils cenu līmenis. Reālā IKP pieauguma tempam ieteicams būt pozitīvam.

Tomēr tirgus ekonomikai ir raksturīga parādība, ka pēc uzplaukuma seko kritums, kad samazinās ražošana, reālais IKP, pieaug bezdarbs un vērojama augsta inflācija. Jau kopš Lielākos ekonomiskos kritienus vēsturiskajā literatūrā parasti sauc par krīzēm.

Šīs vispasaules ekonomiskās krīzes sekas galvenokārt bija tādas, ka zuda uzticība rūpniecībai, daudzi uzņēmumi bankrotēja un mājsaimniecības izputēja, pieauga bezdarba līmenis un strauji kritās atalgojuma apmērs, kas samazināja iedzīvotāju pirktspēju. Ekonomiskās aktivitātes cikls un tā fāzes Tiek uzskatīts, ka tirgus reālā ienākuma internets attīstās cikliski, kas nozīmē, ka ir gan ekonomikas uzplaukumi, gan kritumi.

Ekonomikas aktivitātes ciklā tiek izdalītas četras fāzes: kāpuma, virsotnes, lejupslīdes un iedobumu fāze. Kāpuma fāzē palielinās investīcijas, pieaug ražošanas apjomi, nodarbinātība, palielinās iedzīvotāju ienākumi, pieaug uzņēmumu peļņa, kas sekmē investīciju pieaugumu.

Virsotnes fāzē tiek izmantotas un noslogotas visas jaudas. Šajā posmā sāk pieaugt cenas, un palielinās produkcijas krājumi. Lejupslīdes fāze reālā ienākuma internets saukta arī par kritumu, recesiju.

Šajā fāzē samazinās ražošana, pieaug bezdarbs, samazinās investīcijas, jo uzņēmumi baidās ieguldīt līdzekļus ražošanā, samazinās iedzīvotāju ienākumi, līdz ar to arī patēriņš, veidojas lieli produkcijas krājumi. Samazinoties ienākumiem un peļņai, samazinās arī valdības nodokļu ieņēmumi.

Par lejupslīdi tiek uzskatīta situācija, kad divus ceturkšņus pēc kārtas samazinās reālais IKP. Iedobumu fāzē jeb depresijā ir vērojams viszemākais ražošanas līmenis, augsts bezdarba līmenis un zemi iedzīvotāju ienākumi. Ekonomikā iestājas sastinguma periods, ja šāds sastingums ir ilgstošs, tad šādu situāciju sauc par depresiju.